Astrālā telpa : fizisko matēriju caurauž nesalīdzināmi smalkāka un kustīgāka astrālā matērija , atdalot atomus citu no cita .Katram cilvēkam ir astrālais ķermenis .Tas irkrāsains .Atkarībā no jūtu ,kaislību ,emociju rotaļas mainās krāsas un struktūra .No rupjākas vielas līdz smalkākai , no duļķaina bāluma līdz uz zemes neredzētām nokrāsām .Astrālais ķermenis atdalās iemiegot un citos starpstāvokļos.Ar to var apzināti pārvietoties astrālajā telpā ,turklāt milzīgā ātrumā , to pakļaujot vadībai .Šādus ceļuojumus var arī nepamanīt vai noturēt par sapni ,bet es aicinu tos atcerēties un izstāstīt .Tās ir pilnīgi subjektīvas izjūtas.

Vakarnakt es atkal sajutos tā Tāpat kā aizvakarnakt. Iekārta virs sava pusiemigušā? auguma. Izlobījusies no miesas un asinīm. Nē, no fiziskā ķermeņa, no savas raupjākās daļas, no trulās, smagās, sastingušās matērijas. Tas mans zvaigžņu cilvēks, kas šūpojas tur tumsā virs rūtainās segas. Nicinoši smalkāks un vieglāks. Kāds tu esi? Karmīnsarkans, Neapoles dzeltens, trīsuļojošs, vizuļojošs, pieclatu zalš vai naivi rozā? Varbūt mandarīnu oranžs? Pērļains un dzidrs jeb mikli duļķains? Tu, kas manu jūtu avots un vaininieks. Kā tevī virmo, plūst, spēlējas, švīkst, šalc, pulsē un lipīgi staipās manas kaislības, ilgas, smeldzīgās vēlmes alkas un sajūtas, nesavtīgi dievišķi tīras un bāli neķītras?

Tu, mainīgais, kustīgais, lokanais, lunkanais, pārfiziskais. Kur paliec tu, kad miega nemaņā iebrienu? Vai vienmēr manu grēku, netīro domu piemircis, smags, izplūdis un drūms paliec siets pie manis, embrija pozā guļošās? Vai krietnuma, cēluma, domu skaidrības pietrūkst, lai virpuļotu, lidotu un skrietu citās telpās un pasaulēs? Jeb viens tu slapstīgi, manīgi un slepeni dodies vien sev zināmos spīdīgi krāsainos ceļos, neatstājot zīmes smadzenēs, lai pēcāk kartes pie rakstāmgalda nevarētu zīmēt?

Jā, vakarnakt es pieķēru tevi, zaglīgi lavoties prom. Bet bailēs un pārsteigumā piespiedu atgeiezties, palikt. Piespiedu, sasprindzinot gribu un astrālos muskuļus. Lēni un negribīgi tu, nē, es ielīdu atpakaļ. Atpakaļ starp molekulām un šūnām, asinsvadu mežģīnēm un ribāja vēdekļiem. Starp palagiem un segām, linu un zīdu. Pie naktskreklotās, embrija pozā guļošās. Nekas. Nākamreiz, meitenīt. Nākamnakt.

Manuprāt, jau kopš pirmā ādama laikiem, kad aizcirtās dārza vārtiņi, mēs cenšamies tur nokļūt atpakaļ. Nokļūt citās īstenībās, sasniegt citas pasaules, iemācīties redzēt, ar šamaņu, rituālu palīdzību. Ēdot halucigēnēs mušmires un vāveru iekšas, ar septiņdienu gatavošanos. Ar Dona Huana padomiem un kāpjot pa garajām pupām un zvanu torņiem. Sajūtot šos dārzus neredzamus sev līdzās, mēģinam iekļūt tajos. Veidojam savas para - telpas, virtuālās un elektro - akustiskās. Pašdarinātas citas īstenības.

Ja jums ir kāda para - pieredze, astrālās telpas ceļu putekļi pie kājām, piedāvāju šeit to izstāstīt.

Turpinājums - mainijušies norises apstākļi. Sveša māja. Pati darbība attīstijusies. Un notiek īsta astrālā pastaiga. Pagājušo ceturtdien.

Pēc jau pazīstāmā vieglā lidojuma telpā virs sava ķermeņa es pēkšņi atrados vertikālā stāvoklī 10 cm virs grīdas. 10 cm virs nedaudz putekļainas tumšu dēļu grīdas. Slīdošā veidā devos pāri istabai.Mākoņveida,miglasveida ķermenis ,domājoša būtne,es. Iekšējais monologs :”Pēc pamošānās man noteikti jāpatur prātā, ka šī ir realitāte, mans pirmais apzinātais zvaigžņu ceļojums. Bez murgu piegaršas. ”Dūmakainais stāvoklis, kādā atrados nelikās savāds, bet pilnīgi dabisks. Tikusi līdz durvīm mazliet, satrūkos, kļuva baisi, teicu sev :”Ir pārāk tumšs,es varētu iet tālāk nākamreiz, tagad vēlos atgriezties ķermenī!” Pēc šiem vārdiem reibinošā straujumā aizkļuvu līdz miesai un asīnīm.Iplūdu tajā kāsula, piens, dzīvība. Šo procesu pavadīja gandrīz elektriskas trīsas.

JŪSU E-PASTA ADRESE:

UZRAKSTIET LŪDZU PAR SAVĀM ASTRĀLAJĀM PASTAIGĀM: