III. MĀKSLA TĪKLĀ

IZMANTOTO LINKU SARAKSTS:
1) http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/ - Welcome to Moscow WWWArt Centre! Please choose one of its entrance pages... or read Indexes.html or Multiple Identity...
2) JODI: OSS CD snapshots
3) http://www.easylife.org/desktop/desktops.html - piem. "desktopa" māksla
4) http://www.c3.hu/collection/form/ - piem. "formu" māksla
5) http://re-lab.lv/rezone/ - Rezone - vestkopa latv.valoda)
6) http://www.7-11.org/ - vestkopa, kas jau pati par sevi ir makslas projekts
7) http://xchange.re-lab.net - Xchange tīkls
8) http://re-lab.net/netradio/workshop01/05/index.html#b - audio cilpas, piedaloties 3 un vairāk dalībnieku reaālajā laikā, caur internetu
9) http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/hotpics/ - A. Shulgins, Fotogalerija, 1994.
10) http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/refresh.htm - Refresh: Read and Join
11) http://www.parks.lv/home/E-LAB/~rigafresh
12) http://www.jodi.org - JODI. arī SODA (spēles modifikācija)
http://0100101110101101.org/home/jodi.org/index.html
13) http://www.ljudmila.org/~vuk - Vuk Cosic
14) http://www.ljudmila.org/~vuk/history/
15) http://www.ljudmila.org/~vuk/ascii/
16) http://www.easylife.org - Alexei Shulgin
17) http://www.c3.hu/collection/form
18) http://www.easylife.org/cgi-bin/inspiration/dcguest.cgi
19) http://www.teleportacia.org/war - Olia Lialina
20) http://rixc.lv/projects - mākslas projekti Latvijā
21) http://re-lab.lv/atrodisevi/ - Miks Mitrēvics
22) http://re-lab.lv/zilniece - Kristīne Kursīša
23) http://re-lab.lv/rigasZieds - Rīgas Zieds
24) http://re-lab.net/TrueColors - Oskars Poikāns
25) http://re-lab.net/CareTaker (ar Netscape tikai)

* * *

Lai radoši darbotos globālajā datortīklā - internetā un varētu rast innovatīvus risinājumus šīs komunikāciju vides dinamikas radīšanai, ir svarīgi iepazīt pašu vidi. Procesam un veidam, kādā tiek realizētas idejas, ir tikpat būtiska nozīme kā šo ideju vizuālajam izpildījumam un grafiskā interfeisa risinājumam.
Tāpat, lai runātu par vai nodarbotos ar mākslu tīklā ir jāpārzin apstākļi un konteksts, kurā šī māksla ir radusies un pastāv.
Pirmām kārtām, kā galveno faktoru, kas nosaka tīkla mākslas rašanās apstākļus, varētu minēt pašu konteksta elementu, ko mediju māksla aizguva no 90.to gadu mūsdienu mākslas (contemporary arts).


3.1. Konteksta skaidrojums

90.to gadu vidū datortīklu tehnoloģijas - ar savu pieejamību, globālās komunikācijas iespējām, jaunas sabiedriskās telpas rašanos, utml. - būtiski izmainīja mediju mākslas un teorijas veidošanās apstākļus. Māksliniekiem un teorētiķiem vairs nebija iespējams ignorēt tīkla ekonomiskās, sociālās un politiskās dimensijas. Estētisko darbību un mākslinieciskās izpausmes formas internetā ietekmē gan tas, kā radošā darbība var tikt pasniegta tīklā, gan tīkla paša uzbūve un datu struktūras, gan arī sociālais konteksts un kultūras reprezentācija. Veids, kādā darbs tiek realizēts kļuva tikpat svarīgs, kā tā vizuālais izpildījums.
Pits Šulcs 1996. gadā raksta: "Konstruktīva kritika un vizualizācijas veidu apzināšana, kā arī "tīkla varenības" izmantošana par pamatu kopīgu brīvo datorporgrammu radīšanā, varētu uzsākt jaunu cēlienu mediju mākslas darbībā". [3.1]

Apstākļus, kurā top mediju māksla, nosaka vairāki faktori.

> Pašas tehnoloģijas
Viens no tiem ir pašas tehnoloģijas, gan digitālās - dators, internets, digitālais video un audio, gan analogās - radio, tv, publikācijas, faksi, telekomunikācijas, utml. Izmantojot šīs tehniskās iespējas ir iespējams gan strādāt ar elektronisko mediju vidi kā tādu (operētājsistēmām, programmatūru, multimediju vidi - video, skaņu, u.c.), gan izmantot šīs tehnoloģijas sarežģītu interaktīvās un multimediālās mākslas darbu radīšanā.

piem.:
1) http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/ - Welcome to Moscow WWWArt Centre! Please choose one of its entrance pages... or read Indexes.html or Multiple Identity...
2) JODI: OSS CD

3.1.att. Tāds izskatās jūsu Macintosh desktops brīdi pēc tam, kad jūs esiet ievietojuši JODI "OSS" cd-rom.
3.2.att. ...un tāds izskatās jūsu PC desktops...

3) http://www.easylife.org/desktop/desktops.html - piem. "desktopa" māksla
4) http://www.c3.hu/collection/form/ - piem. "formu" māksla

> Klātbūtnes efekts un komunikācija
Kā otru būtiskāko faktoru varētu minēt klātbūtnes efektu un komunikāciju. Šādos darbos mākslinieks mēģina radīt atgriezenisko saiti ar skatītāju. Šeit netiek domāti interaktīvās mākslas reprezentatīvie darbi, kas vairāk manipulē ar skatītāju piedāvājot tam niecīgu iespēju līdzdarboties. Visatbilstošākie piemēri komunikāciju mākslai varētu būt tie, kam gandrīz ir vismazāk sakara ar mākslu tās pierastajā izpratnē. Tās varētu būt mākslinieku radītās programmatūras, vēstkopas un interešu kopienas.

piem.
5) http://re-lab.lv/rezone/ - Rezone - vēstkopa latviešu valodā
6) http://www.7-11.org/ - tīkla mākslinieku vēstkopa 7-11, kas jau pati par sevi darbojas kā makslas projekts.

Te var minēt arī dažādus citus tīkla lietotāju izveidotos sadarbības tīklus, vēstkopas vai interneta radio stacijas. Šajā gadījumā netiek domāti t.s. "spam" e-pasta sūtījumu netolerantās iniciatīvas, kas "nobombardē" jūs ar reklāmu (īpaši to var izjust hotmail lietotāji) vai citām muļķīgām ziņām (solot jūs padarīt par miljonāru), nedz arī tie interneta radio, kas raida tīklā to pašu komerciālo programmu, ko fm viļņos raida vēl tūkstošiem tādu pašu raidstaciju pasaulē. Šeit tiek domātas tās iniciatīvas, kas mēģina izmantot jauno mediju interaktīvo potenciālu - gan tehnoloģijas iespēju izpētīšanā un attīstībā, gan atgriezeniskās saites (feadback) mehānisma "darbināšanā", tādējādi veicinot sociālo līdzdalību un sabiedriskās telpas paplašināšanu.

Šādu tīklā iespējamās klātbūtnes efektu un sociālo komunikāciju vislabāk atspoguļo audio vai video kopraidīšanas eksperimenti tīklā ar atgriezeniskās saites mehānismu - gan tehnoloģisko, gan sociālās līdzdalības (piem. Xchange grupas veiktie eksperimenti).

piem.
7) http://xchange.re-lab.net - Xchange tīkls
8) http://re-lab.net/netradio/workshop01/05/index.html#b - audio cilpas, piedaloties 3 un vairāk dalībnieku reaālajā laikā, caur internetu.

> Sociālā dinamika
"Klātbūtnes efekts digitālo tīklu pastarpinātajā vidē ir viens no vissarežģītākajiem sociālās interaktivitātes fenomeniem, kas jelkad radies šajā vidē," - secina Ēriks Kluitenbergs (Eric Kluitenberg) rakstā "Mediji bez auditorijas" (2000. g. novembrī). [3.2]
Ēriks Kluitenbergs šajā rakstā analizē sadarbības tīklos radušos sociālo dinamiku, kas ir tik jauna sociālās mijiedarbības un sazināšanās forma, ka to "kontekstualizēt nespēj arī tradicionālā mediju teorija". [3.3]
Šīs sociālās komunikācijas telpas izplešanās internetā ir konteksts, kurā aplūkojot tīkla mākslas rašanās procesu, mums rodas priekšstats par tās daudzslāņainās attīstības iespējām.

Ideālam, kas mediju vidi uzlūko kā sociālo telpu, ir ievērojama vēsture. Jau vēlīnajos 1920.-tajos gados Bertolds Brehts noformulēja savu slaveno radio teoriju, kurā viņš radio attēlo kā tiešas abpusējas komunikācijas mediju, un mediju telpu - kā savienojošu tīklu, kas savieno decentralizētas vienības.
Šī ideja bija vēstnesis spēcīgai agrīnās kiber-utopijas diskursa rezonansei, kas uzskatāmi parādās, piemēram, Hovarda Reingolda (Howard Rheingold) "Virtuālajā Sabiedrībā" (The Virtual Community"). Dž.P.Bārlovs (J.P.Barlow), vēl viens no pārliecinātākajiem kiber-utopistiem, pastāvīgi runāja par "lielisko sarunu", uzsverot tīkla komunikācijas radniecību ar tradicionālajām tikšanās vietām: ielu, laukumu, teātri, kafejnīcu…
"Šī agrīnā tīkla utopijas fāze nu ir galā, un, kā izrādījās, kibertelpa nav neatkarīga. Tās suverēno eksistenci apdraud AOL/TimeWarner veida mega saplūšana. Tomēr ir viens aspekts, kurā šīm agrīnajām versijām bija taisnība, proti, tās lūkojās pāri informācijas nesēja / - pretstatā- /auditorijas nošķiršanai raidošajos medijos (radio, tv)." [3.4]

Protams, ka nepastāv tādi nosacījumi, kurus ievērojot varētu 'izgatavot', piemēram, tīkla mākslas darbu. Vienīgais nosacījums varbūt ir pats tīkls. Vēl varbūt jāpiemin interaktivitāte, tomēr es gan labāk gribētu šeit vairāk vērst uzmanību uz tīkla radošo potenciāla izmantošanu un tīkla mākslas rašanos no klātesamības un sociālās dinamikas aspekta.
Jo internets un datortīklu vide kā telpa sociālās komunikācijai ir tas konteksts, kurā aplūkojot informācijas, komunikācijas un pašizteiksmes procesus tīklā kopumā (web-lapas, portāli, personīgās mājas lapas, vēstkopas, e-pasts, irc komunikācija, net.māksla, net.radio un web-tv, utt.), mums rodas priekšstats par tās daudzveidīgās attīstības iespējām.


3.2. Internets - jauna telpa komunikācijai un mākslai

90.to gadu sākumā, kad mākslinieki sāka strādāt ar internetu, tīkls nebija tikai kā jauns līdzeklis vai platforma mākslai. Tā vispār bija pilnīgi jauna, neapgūta telpa, kurā varēja realizēt daudzas utopijas, ko nebija iespējams realizēt dzīvē, 90.to gadu sākumā pastāvošajā sabiedriskajā vai mākslas sistēmā.

Roberts Adrians (Robert Adrian), amerikāņu izcelsmes mākslinieks un teorētiķis no Austrijas, kas ar mediju mākslu nodarbojas jau kopš 60.tajiem gadiem, internetu uzskata par jaunu neizzinātu telpu:
"Kad mašīnas ir ieslēgtas un jūsu pirksti atrodas uz klavieratūras, jūs esat savienoti ar kādu telpu, kas atrodas aiz ekrāna. Un šī telpa ir tur tik ilgi, kamēr mašīnas ir ieslēgtas. Tā ir jauna telpa, kurā jūs ieejiet".
Mākslinieks raksta, ka priekš viņa šī telpa nekad nav asociējusies ar ceļošanu tajā.
"Priekš manis tas vienmēr ir bijis jautājums par klātbūtni, došanos cauri kādam apvalkam, ieiešanu kādā citā teritorijā." Jo šajā pasaulē būtiskas vairs neesot lietas, bet savienošanās process. [3.9]
Šādai mākslas konteksta uztverei mēs zināmā veidā jau esam sagatavoti caur abstraktās, konceptuālās, minimālās mākslas, un līdzīgu akciju pieredzi. Tādējādi Roberts Adrians uzskata, ka elektronisko telpu ir viegli uztvert, ja jūs esat uztvēruši ideju par mākslas darbu konceptuālo telpu.
9) http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/hotpics/ - A. Shulgins, Fotogalerija, 1994.

> Rīcības brīvība
Tīkls ienāca ne tikai ar jaunas brīvas telpas sajūtu, bet arī ar tādu kā sazvērnieciskumu pret eksistējošo mākslas sistēmu, kuras apriti ietekmē dažādi politiski motīvi, institūciju organizētā mākslas vide vai kuratoru priekšstati par mākslu un māksliniekiem.

Aleksejs Šulgins, interneta mākslinieks no Maskavas: "Mani pirmie eksperimenti ar internetu sākās 1994. gadā, kad es izveidoju Krievijas mākslas foto galeriju internetā. Iemesls to darīt bija ļoti politisks, tādēļ, ka es biju pret eksistējošo mākslas kūrēšanas praksi, kurai bija neobjektīva noteikšana par mākslinieka iekļaušanu apritē vai izslēgšanu no tās." [3.10] http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/hotpics/ (fotogalerija - 1994.gada projekts)

> Anonimitāte un grupu darbība
Parādījās arī tāds jauns fenomens kā izteikta vēlēšanās ievērot nosacītu vai pat maksimālu anonimitāti, un izmantot to kā jaunu izteiksmes līdzekli. Piem. zem tādu, jau labi pazīstamu, tīkla mākslinieku vārdiem kā JODI, Antiorp, 0100101110101101.ORG vai RTMark var atrasties gan individuāls mākslinieks, gan grupa, ko veido mākslinieki, kas ģeogrāfiski atrodas dažādās lokācijas vietās.

> PROCESS pretstatā REPREZENTĀCIJAI (interaktivitāte un piedalīšanās pretstatā manipulācijai un patērēšanas kultūrai)

"Vai mēs varam uz galvas ielēkt tīras komunikācijas plašumos?", - vaicā viens no pirmajiem net.māksliniekiem Aleksejs Šulgins savā manifestā par tīkla mākslu "Māksla, vara un komunikācija". Tas tika uzrakstīts 1996. gadā, kad Internets tikko kā bija ienācis ar kaut ko jaunu, kas "[..] kautrīgi sevi sauca par net.art", un kas tobrīd mēģināja sevi noformulēt un pieredzēt tās atšķirības no visām pārējām radošās aktivitātes formām. [3.16]
Pits Šulcs, atsaucoties uz Alekseja Šulgina manifestu, risinot domu par to "[..] kā net.māksla varētu eksistēt ārpus reprezentācijas paradoksiem," izvirza tēzi, ka "[..] pašas galvenās, būtiskākās un nozīmīgākās lietas nav reprezentējamas; tās ir atrodamas tikai un vienīgi tapšanas procesā." [3.17]


3.3. REFRESH - pirmais tīkla mākslas kopsadarbības projekts

Visspilgtāk šo klātbūtnes sajūtu un līdzdalības iespēju, ārpus 'radītāja' un 'skatītāja' kategorijām, demonstrē viens no pirmajiem interneta mākslas un tīkla sadarbības projektiem - "Refresh", kas tika radīts 1996. gadā.
http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/refresh.htm

Šo projektu iesāka trīs mākslinieki - Aleksejs Šulgins no Maskavas, Andreas Brukmens no Roterdamas un Vuks Kosičs (Vuk Cosic) no Ļubļanas. Ideja par šo projektu radās pirmajā mediju mākslas "V2_East Syndicate" tīkla tikšanās laikā, kas notika Roterdamā, V2 organizētā festivāla "DEAF" ietvaros, 1996. gada rudenī.

Projekts tika iesākts kā triju savstarpēji savienotu www-lapu cilpa. Katra no šīm www-lapām atradās uz cita servera citā valstī, citā pilsētā.. Cilpu iesāka šīs trīs, automātiski viena uz otru, no otras uz trešo, no trešās atpakaļ uz pirmo, utt. "pārlecošās" lapas, kas atradās Maskavā, Ļubļanā un Roterdamā.

Tehniski tam bija pietiekoši vienkāršs risinājums. Katrā www-lapas kodā, arī tām, kas laikā gaitā pievienojās šim projektam, tika norādīta komanda, ka pēc 10 sekundēm šai lapai ir jāpārlec uz nākošo. Uz kuru, arī to vajadzēja norādīt. To varēja arī mainīt, kas bija nepieciešams, ja jaunas lapas vēlējās pievienoties šai cilpai.

"Maģiskā" rindiņa, kurā bija ierakstītas abas šīs komandas, izskatījās apmēram šāda:

META HTTP-EQUIV="Refresh" CONTENT="10;
URL=http://www.xs4all.nl/~rjscheer/fresh.html"

CONTENT="10 - nozīmē, ka lapas saturam jāmainas pēc 10 sekundēm.
URL=http://... - šeit tika norādīta nākošās, sekojošās www-lapas adrese.

Piemēram HTML (datorvaloda, kurā tiek "uzrakstītas" www interaktīvo saišu (hyperlink) lapas) dokumenta kods Alekseja Šulgina radītajai vienai Refresh projekta pirmajām lapām izskatās šādi:

---> lapas kods (skat. šeit)

---> lapa internetā izskatās šādi: (skat. A.Šulgins "Refresh")

1996. gada rudenī, kad pirmās trīs lapas bija gatavas, Syndicate vēstkopā tika izsūtīta ziņa ar aicinājumu piedalīties visiem interesentiem. Īsā laikā šī www-lapu cilpa izauga līdz 25 www-lapām. Tā kā internetā bieži vien rodas situācija, kad nedarbojas kāds serveris, vai, kad kāda www-lapa tiek pārlikta uz citu adresi un attiecīgajā URL: vietā jūs variet atrast tikai "Not Found", tad šī projekta autori necerēja, ka "Refresh" darbosies ilgāk kā dažus mēnešus. Projekta norises otrā mēneša beigās tika noorganizēta visu dalībnieku tikšanās IRC [3.5] sarunu kanālā tīklā, un noslēgumā tika izdots šī projekta off-line [3.6] variants un IRC tikšanās log-fails [3.7] floppy [3.8] disketēs.
Taču izrādījās, ka atsaucība šim projektam bija tik liela, ka vēl vairākus gadus pēc tam jauni dalībnieki vēlējās pievienoties šajā cilpā ar savām www-lapām, un projekta autoriem par pārsteigumu arī vēl šodien šī cilpa darbojas, pārsvarā gan dažās vietās tā pārtrūkst, bet pietiekoši bieži tā tomēr vēl veic pilnu ciklu.

RIGAFRESH
1996. gada novembrī jaunizveidotais elektroniskās mākslas un mediju centrs Rīgā - E-LAB organizēja pirmo starptautisko jauno mediju kultūras festivālu "Māksla+Komunikācijas". Festivāla ietvaros E-LAB ierosināja izveidot Rīgas versiju par Refresh projektu, un tā tika izveidota cilpa, kas sastāvēja no 5 jauno latviešu mediju mākslinieku izveidotajām lapām, un kas saucās "Riga-Fresh". Šajā projektā savus pirmos tīkla mākslas projektus izveidoja Arvīds Alksnis, Raitis Šmits, Gints Gabrāns Rasa Šmite un Toms Vītiņš.

Riga-Fresh projektu veidoja karkass (frame-lapa), kurā bija 2 daļas - 2 www-lapas. Kreisajā pusē pārvietojās projekta Refresh lapas, labajā - RigaFresh projekta cilpa.
11) http://www.parks.lv/home/E-LAB/~rigafresh


3.5. Agrīnās tīkla mākslas periods un mākslinieki (1996-1998)

Tīkla māksla (net.art) iespējams ir viskomplicētākā tīkla kultūras sastāvdaļa. Kaut arī tīkla māksla sākotnēji tika uztverta kā jauna daudzsološa telpa, kura pastāv ārpus mākslas institucionālās sistēmas robežām, tomēr tai ne vienmēr ir veiksmīgi izdevies reprezentatīvo formu aizvietot ar komunikatīvo. Neskatoties uz tīkla piedāvāto brīvo telpu, tai diemžēl līdz šim arī nav izdevies pārvarēt nedz "[..] vārdu "mākslas" un "mākslinieks" sociālo nolemtību" [3.15], nedz nebeidzamās diskusijas par to, kas ir un kas nav māksla, kurās, fokusējoties uz rezultāta apspriešanu, tiek aizmirsta procesa nozīme.
Taču ar savu milzīgo daudzveidību, kas aptver mākslinieku radītos projektus sākot no hiper-saišu www-lapām līdz programmatūrām, no skaņas eksperimentiem tīklā līdz biotehnoloģijai, no hakeru mākslas līdz satelītu izmantošanai - tīkla mākslai kopumā ir izdevies vismaz kaut nedaudz pārkāpt institucionālās mākslas sistēmas definētās robežas.

Tilmans Baumgērtels (Tilman Baumgaertel), mākslas teorētiķis no Berlīnes, grāmatas "Net.art" autors [3.18], kopā ar holandiešu kolēģi - neatkarīgo žurnālisti Džozefīni Bosmu no Amsterdamas, laikā no 1996. līdz 1998. gadam publicēja dažādās vēstkopās, laikrakstos, žurnālos virkni interviju ar visdažādākajiem tīkla māksliniekiem. Tilmans Baumgērtels ievadrakstā par "Net.art" grāmatā README raksta, ka šīs intervijas viņam nozīmēja mēģinājumu izbēgt no tik labi zināmās mākslas pasaules rutīnas, kurā viņš ir darbojies pirms tam, vairāk kā desmit gadus rakstot teorētiskus apcerējumus par mūsdienu mākslu. Papildus šo interviju mērķis bija arī mēģinājums "[..] matearilizēt nemateriālo tīkla mākslu - vismaz uz papīra. Lai šo virtuālo realitāti padarītu atkal redzamu, mākslinieki man stāstīju dažādus stāstus par to." [3.19]

Šeit (zemāk) minētie net.mākslas piemēri no agrīno tīkla mākslinieku darbiem, kurus reizēm dēvē par "net.art klasiku", kā arī mākslinieku pašu izteikumi par tīkla mākslu ņemti no Tilmana Baumgērtela intervijām "Nettime" izdotajā grāmatā "README" un Tilmana Baumgērtela grāmatas "net.art" (izdota latviešu valodā 2001.g.)

> Datu vizualizācija

JODI
ir vieni no viszināmākajiem, arī visražīgākajiem (dienā viņi dažreiz pat uztaisot 100 www-lapas) net.māksliniekiem, īstenībā ir 2 mākslinieki no Holandes un Beļģijas - Joan Heemskerk un Dirk Paesmans, kas dzīvo Barselonā.
12) http://www.jodi.org
http://0100101110101101.org/home/jodi.org/index.html

Tā kā globālā tīkla telpa mainīja arī vēsturiski teritoriālo jēgu, jo tai vairs nav nekāda sakara ar ģeogrāfisko teritoriju, tad tīkla mākslinieki nekavējoties izmantoja arī šo jauno, ekskluzīvi utopisko apstākli. "Faktiski JODI nav daļa no kultūras nacionālā, ģeogrāfiskā nozīmē". [3.11] JODI mājas lapas adrese ir (http://jodi.org). Arī tajā viņi nav izvēlējušies kādas noteiktas valsts kodu, ne .nl (Nīderlande), ne .es (Spānija), jo viņi uzskata, ka viņu darbs "nāk no datoru 'iekšpuses', nevis no valsts". [3.12]
Šāds izteikums arī vislabāk apzīmē JODI darbu saturu, jo viņi savu darbu radīšanā visvairāk izmanto pašas datu, datoru un tīklu struktūras un to estētiku, pārfrāzējot tā negaidītās kombinācijās.
Kā spilgtāko piemēru varētu minēt JODI CD-rom "OSS", kas ir pārafrāze par datorvidi jeb datoru operētājsistēmu. Kad jūs sava datora CD lasīšanas iekārtā ievietojiet JODI "OSS" CD-rom'u, jūsu datora interfeiss sāk pārvērsties līdz nepazīšanai. Risinās milzum daudz nesakarīgu darbību, kuras jūs nemaz neesiet iesākuši - piem. viss desktops [3.13] tiek noklāts ar jaunām dokumentu ikoniņām, kuras nebeidzami kopējas ārā no šī CD-rom'a līdz pārklāj visu jūsu datora ekrānu.
2) JODI: OSS CD

3.1.att. Tāds izskatās jūsu Macintosh desktops brīdi pēc tam, kad jūs esiet ievietojuši JODI "OSS" cd-rom.
3.2.att. ...un tāds izskatās jūsu PC desktops...

JODI ar interneta un datorvidi strādā kā ar jaunu materiālu, izmantojot tā neizmantotās iespējas un neiespējamās kombinācijas. Tādējādi viņu darbi, pat nebūdami pārāk tehniski sarežģīti, tomēr atstāj pārsteidzošu iespaidu tieši ar to, ka rada neskaidrību par veidu, kādā ir sasniegts rezultāts. Daudzi cilvēki mēģina analizēt viņu lapas un to kodus. Taču ne jau kodi atklāj tīkla mākslinieku radošo būtību, bet gan konteksts, kurā top šādu mākslinieku darbi.
Un šajā dotajā gadījumā to veido mākslinieku nosacītā anonimitāte un mākslas telpa ārpus ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, jeb kā JODI saka: "Lai cik tas neizklausītos romantiski, bet mēs uzskatam, ka pastāv kibertelpas pilsonība". [3.14]


VUK COSIC
13) http://www.ljudmila.org/~vuk
Vuks Košičs, net.mākslinieks un mediju teorētiķis no Slovēnijas, iedziļinoties tīkla specifikā stāsta: "Es daudz taisīju HMTL dokumentus, kas 'uzkāra' jūsu interneta pārlūkprogrammas. Es pamanīju, ka manā programmēšanā bija kādas kļūdas. Un tad es jautāju sev: Vai tas ir mīnuss vai plus? Un tad es sāku skatīties kā tās atrast. Tas nebija pietiekami - novērst kļūdas, es mēģināju patiešām saprast katru atsevišķo kļūdu, lapu karkasos (frames), vai GIF'os, kas 'kāra' vecās pārlūkprogrammas, vai vēlāk JavaScript valodā, kas darīja skaistas lietas ar jūsu datoru vispār." [3.20]

Vuka Košiča net.art darbus raksturo pārsteidzošs trāpījums saturiskā ziņā, "internetiskums" (tīkla strukturālās uzbūves izjūta un radošs piegājiens tai) un dizainisks, minimālistisks izpildījums.

Viens no pirmajiem Vuka darbiem ir "Mākslas vēsture lidostām" - parafrāze par lidostās lietoto grafisko simboliku.
14) http://www.ljudmila.org/~vuk/history/

Vēl viens Vuka projekts ir "Mūsdienu ASCII" izstāde internetā. Vuks Košičs kopā ar Valteru Venderkruijzenu (Walter van der Cruijsen) un Luku Frēlihu (Luka Frelih) 1998. gadā izveidoja ASCII Art Ensemble, mākslinieku grupu, kas vēlas izpētīt un, strādājot ar ASCII minimālistiskajām grafiskajām iespējām, atrast jaunas iespējas to izmantošanā.
ASCII grafikas pamatā ir attēls, ko veido rindās sakārtoti dažādi teksti un simboli. Tādas izskatījās agrīnās datoru izdrukas. ASCII grafikas izmanto arī mākslinieki sūtot zīmējumus e-pasta ziņas tekstā.
Tīkla mākslinieki šajā low-tech (vienkāršās tehnoloģijas) attēlu grafikā saskatīja aizraujošu izteiksmes līdzekli. Līdz pat tam, ka Vuks Košičs kopā ar Luku Frēlihu realizēja sarežģītu 'low-tech' instalāciju - "ASCII fotokameru". Jūs pieejiet pie melnas kastes, nospiediet vienu baltu podziņu, un mazā actiņa jūs nofotografē. Tūlīt pat jūs izdzirdiet kases aparātam līdzīgas skaņas, kas uz kases čeka papīra lentas izdrukā jūsu fotogrāfiju, kas sastāv no primitīviem tekstuāliem simboliem.

Nākošais projekts ko ASCII Art Ensemble realizēja ir ASCII video, kustīgas bildes internetā, kas arī sastāv no tekstiem un simboliem.
Informācija par "mūsdienu ASCII" atrodama:
15) http://www.ljudmila.org/~vuk/ascii/

> Elementi - formas

ALEXEI SHULGIN

FORMART - Alekseja Šulgina tīkla mākslas visapjomīgākais darbs, kuru viņš realizēja 1997. gada pavasarī savas rezidences laikā Budapeštā, C3 centrā. Rezidences programmas noslēgumā, 1997. gada jūnijā, viņš izsludināja starptautisku "Formas mākslas" konkursu. Tajā varēja piedalīties visi interesenti, kas savās www-lapās izmantoja 'formas' elementu. 'Forma' - HTML valodā ir viens no papildelementiem, ar kura palīdzību var radīt interaktīvas teksta publicēšanas iespējas anketu vai kādā citā formā.
Aleksejs Šulgins izveidoja pirmās formas mākslas lapas. Pārējie šajā www-lapā (http://www.c3.hu/collection/form) atrodošies formas mākslas darbi, ir to mākslinieku radīti, kas piedalījās konkursā. Darbs "Formart" ieguva apbalvojumu "Honorary Mention" mediju mākslas konkursā PRIX Ars Electronica'97.

Kāds no Alekseja Šulgina jaunākiem darbs ir ''Bored" ("Apnicis"), kurā viņš paziņo:

"Esmu noguris (apnicis) no visa. Lūdzu dodiet man jaunu ierosmi".

Kad jūs aizejiet uz šo lapu: (http://www.easylife.org/cgi-bin/inspiration/dcguest.cgi), jūs variet aizsūtīt uzmundrinājuma vārdus Aleksejam, kas pēc tam automātiski publicēsies šajā lapā. Un cilvēki ir atsaucīgi. Daži ierosinājumi Alekseja dzīvesprieka atgriešanai izklausās apmēram šādi:

Balrog 08:29:46 10/31/00 raksta: "Domā par vasaru. Tā ir tāda pati ka viss pārējais gads, tikai lietus ir siltāks"

kāds "eman" 16:38:17 11/15/00 iesaka: "Atrodi kādu putnu. Jebkurš derēs (balodis, vārna). Iepazīstini viņu ar sevi un uzsāc sarunu. Runā par savu ģimeni, jaunāko grāmatu, ko tu esi lasījis, par jebko."

> tīkla filma - montāža


HEATH BUNTING
http://www.irational.org/

Hīss Bantings arī ir viens pašiem pirmajiem māksliniekiem, kas strādā ar internetu (kopš 1994. gada). Hīsa Bantinga viens no pirmajiem net.art projektiem saucas "Londonas tūristu informācija", kurā mākslinieks piedāvā jums interneta virtuālajā telpā paklaiņot pa Londonu. Mākslinieks pats gan labprātāk tur klaiņotu reālajā telpā: "Es piemēram nesērfoju internetā. Es izbaudu milzīgu prieku klaiņojot pa pilsētu un skatoties, kas notiek visapkārt. Un Londona ir laba vieta, lai to darītu. Ja tev kādreiz paliek garlaicīgi, tu tikai izej ārā pa durvīm, un pēc dažām minūtēm jau notiks kaut kas interesents." [3.21]
Izpildījuma ziņā Hīsa Bantinga darbi bija ārkārtīgi veiksmīgs risinājums pēc iespējas mazāku failu izgatavošanā. Visus attēlus viņš izgatavoja bitmap formātā, tādējādi pat ar vislēnāko interneta pieslēgumu arī 90.to gadu vidū, šos projektus bija prieks skatīties. Jums nebija jāsēž ilgi pie ekrāniem gaidot sarežģītu mākslinieka garadarbu. Tā vietā jūs tiešām varējāt klaiņot pa Londonu.
http://www.irational.org/heath/london

Vēl kāds interesants un trāpīgs Hīsa projekts ir "Interneta ubags", ko veido tikai viena lapa, kurā viņš lūdz jūs iedot viņam naudu. Tālāk seko informācija kā un ar kādu kredītkarti maksāt. (http://www.irational.org/heath/skint/) Hīss Bantings savos mākslas darbos vienmēr balansē uz robežas ar absolūtu reālitāti. Un tādējādi viņam patiešām izdevās saubagot pat pietiekoši ievērojamu naudas summu. Kāds bija pārskaitījis viņam 1000 mārciņas. Aleksejs Šulgins (http://www.easylife.org), mākslinieks no Maskavas, kas arī viens no pirmajiem net.artistiem uzskata, ka "ja jūs nodarbojaties ar tehnoloģisko mākslu, tad paši pirmie gadi ir tie visaizraujošākie. Paskatieties uz fotogrāfiju (*piezīme, Aleksejs pats bija fotogrāfs): kad tika izgudrota 35mm kamera, notika milzu eksplozija mākslas fotogrāfijā vēlīnajos 20.tajos, agrīnajos 30.tajos. Mākslinieki varēja darīt visu ko viņi gribēja ar fotogrāfiju. Viņi neuztraucās par to kā tas iekļausies mākslas sistēmā. Viņi eksperimentēja ar mediju un guva lieliskus rezultātus. Tas pats notika ar video." [3.22]


OLIA LIALINA
http://www.teleportacia.org
Krievu māksliniece Oļa Ļaļina pirms interneta nodarbojās ar eksperimentālo kino. Viņas pirmais darbs "Mans draugs atgriezās no kara" ir lielisks piemērs interaktīvas filmas un fotogrāfijas mākslas iespējām tīklā.

"Web'ā ir iespējas eksperimentēt ar lineāro, paralēlo un asociatīvo montāžu. Ar "Mans draugs atgriezās no kara" (risinājumu www lapās) jebkurš var ietekmēt šo stāstu. Tā ir sava veida interaktīvā montāža. Bet iespējas, kas tiek dotas lietotājam, ir ierobežotas tāpēc, ka viņš nezina, kas notiks, kad viņš noklikšķinās noteiktajā laukumā. Tomēr šis darbs vairāk ir par mīlestību un vientulību, mazāk par tehnoloģiju". [3.23]
19) http://www.teleportacia.org/war

3.6. Tīkla mākslas projekti Latvijā

Tā kā internets visur attīstījās vairāk vai mazāk vienlaicīgi, tad arī Latvijas jaunie mākslinieki jau no pašiem pirmssākumiem ir nodarbojošies ar tīkla mākslas eksperimentiem. Plaša latviešu interneta mākslas projektu kolekcija atrodas uz Elektroniskas mākslas un mediju centra E-LAB servera: (http://re-lab.net/ projects).

Šīs lekcijas nobeigumā pieminēšu tikai dažus - no pašiem jaunākajiem un interesantākajiem tīkla mākslas darbiem, kas nesen tapuši Latvijā.
20) http://rixc.lv/projects - mākslas projekti Latvijā
21) http://re-lab.lv/atrodisevi/ - Miks Mitrēvics
22) http://re-lab.lv/zilniece - Kristīne Kursīša
23) http://re-lab.lv/rigasZieds - Rīgas Zieds
24) http://re-lab.net/TrueColors - Oskars Poikāns
25) http://re-lab.net/CareTaker (ar Netscape tikai)

Rīgas Zieds - grupa jaunu mediju mākslinieku ir atraduši pārsteidzošu, audio-vizuāli veiksmīgu risinājumu šobrīd tik populārās tīkla programmatūras Flash iespēju demonstrēšanai tīkla mākslā. (http://re-lab.lv/rigasZieds) 3.11. att. Rīgas Zieds. http://rigasZieds.lv (2000)

Oskars Poikāns - jauns mākslinieks, kas savā radošajā darbībā strādā ar jaunākajām PERL un PHP programmēšanas iespējām, meklējot visdažādākos risinājumus radošu ideju īstenošanā. Oskara darbā "TrueColors" jums tiek piedāvāts 'formas' lodziņš, kurā jūs variet ierakstīt kādu vārdu, piemēram: savu vārdu, un tad jums tikai jānospiež formas poga "Color" un jūsu vārda krāsa parādīsies ekrānā. Piemēram vārdam "E-LAB" ir violeta krāsa, "Mākslas Akadēmijai" - zila. (http://re-lab.net/TrueColors)

Komplicētāks un arī ļoti internetisks ir Oskara darbs "CareTaker", kurā ieejot jūs it kā kļūstat par novērotāju. Logā, kas ir atvērts, jūs variet redzēt vairākus video attēlus, kurus pārraida videokameras, kas izvietotas visdažādākajās vietās pasaulē. Augšā ir paskaidrots, ka jums ir jāuzmana videokameras, un ja kas šaubīgs notiek, jānosūta ziņojums (policijai). To jūs variet izdarīt apakšējā lodziņā. Ja jums ir palicis garlaicīgi vērot video kameru pārraidītos attēlus, jūs variet ieslēgt un paklausīties interneta radio (OZOne). (http://re-lab.net/CareTaker) 3.12. att. Oskars Poikāns. http://re-lab.net/CareTaker (2000) Šis darbs sasaucas ar Hīsa Bantinga līdzīgi realizētu ideju 1997. gadā "World Wide Watch". Ø


-----------------------------------------------------------------------

III. Paskaidrojumi: "Māksla tīklā"

[3.1] Pit Schultz, "Internet after media art: public content, free groupware and interface critique", lekcijas teksts "Māksla+Komunikācijas" konferencei, Rīgā. "Acoustic.space", E-LAB, Rīga, 1996. [3.2], [3.3], [3.4] - Eric Kluitenberg, "Media Without an audience"."Acoustic.Space-3", E-LAB, Rīga, 2000. 4.-11.lpp. [3.5] IRC - datorprogamma un atbalsta serveru tīklas, kas nodrošina reālā laika sarunas (rakstītā veidā) iespēju internetā [3.6] off-line - burtiski "atvienots no tīkla", pretstatā tam "on-line" apzīmē "atrasties tīklā". [3.7] log-fails - iespēja noglabāt uz servera vai datora noteiktas reālā laika darbības, kas notiek internetā, teksta formātā, piem. IRC sarunu sesijas. [3.8] floppy - parastā diskete, 3 1/2 " izmērā, ko datorā apzīmē ar A. [3.9], [3.10], [3.11], [3.12], [3.14] - Tilman Baumgaertel "Art on the internet" - intervijas ar tīkla māksliniekiem. "README", Autonomedia, Nīderlande. 1999. Lpp.229-240 [3.13] desktops - vizuālā datorvide jeb datoru "darba virsma". [3.15], [3.16] - Aleksejs Šulgins, "Māksla, vara un komunikācijas". "Māksla+Komunikācijas" konferences katalogs. E-LAB, Rīga. 1996. [3.17] - Pits Šulcs, "Net.art". "Māksla+Komunikācijas" konferences katalogs. E-LAB, Rīga. 1996. [3.18], [3.19] - Tilman Baumgaertel, grāmata "Net.art" (Materialen zur Netzkunst). Verlag fuer moderne Kunst Nuernberg. 1999. [3.20], [3.21], [3.22], [3.23] - Tilman Baumgaertel "Art on the internet" - intervijas ar tīkla māksliniekiem. "README", Autonomedia, Nīderlande. 1999. Lpp.229-240
[2.15] "A Thousand Plateaus: Capitalism and Schizophrenia" by Gilles Deleuze and Felix Guattari. Translated by Brian Massumi. University of Minnesota Press, Minneapolis. 1987.

-----------------------------------------------------------------------